Vakardien sanāca pirmā saskarsme ar 3D printētiem odometra zobratiem. Secinājums - tas pasāciens ir šausmīgi neprecīzs. Ieliku zobratu, ar mašīnu tika pabraukts - nekā nav. Izjaucu, nosecināju ka zobrats de facto ir par lielu un tur sanāk lauziens - no četriem izprintētiem zobratiem izvēlējos to, kam vismazākais lauziens, saliku un devos izmēģinājuma braucienā - pēc 300 metriem odometrs apstājās… Pēc tam ņēmu nagu vīlīti un apvīlēju to zobratu divas reizes, pēc tam grozīju ar skrūvgriezi pieskrūvētā stāvoklī soļa motoriņa rotoru, skatoties vai kādā punktā neķeras, un divas reizes zobratiņam vēl attiecīgo pusi vīlēju. Pēc tam tika nobraukti kaut kādi 8 km, odometram neapstājoties, tagad cerams ies…