Ir vadības bloki, kas programmējas caur OBD rozeti
Izmantojot dažādas metodes, lai pārrakstītu bloka atmiņas apgabalus. VAG auto šī pāreja uz OBD programmējamiem blokiem notika aptuveni ap 2000. gadu, kad parādījās 121pin konektors, EDC15 un ME7.X vadības bloki ar PSOP FLASH atmiņas čipiem.
PSOP čips
Tas ļoti atvieglo vadības bloku programmēšanu, jo vadības bloks nav pat jāizņem no auto un jāatver vaļā.
Šos blokus atšķirībā no vecajiem lodējamajiem ir jāuzmanās nenobeigt programmēšanas procesā.
Ir kas jāprogrammē ar programmatoru
Principā viss, kas ir zem 2000. gada nav programmējams ar datoru, un tikai ar veco metodi - īsto čiptūningu. Sākot no laikiem, kad parādījās pirmie vadības bloki, beidzot ar aptuveni to pašu, jau iepriekš pieminēto 2000. gadu
Kas ir ligzdu lodēšana
Vadības bloku galvenais atmiņas saturs glabājās EEPROM vai FLASH atmiņās. Teorētiski mēs varam noņemt veco čipu un pielodēt jauno, taču tad katru reizi, kad gribēsim veikt izmaiņas atmiņā, vai, piemēram, atjaunot rūpnīcas regulējumu, rokās būs jāņem lodāmurs.
Tādēļ čiptūneri jau no pirmsākumiem čipu vietā lodē ligzdas, mājiņas, kur ievietot jaunos atmiņas čipus. Uz čipiem izvietotās kājiņas (kontakti) ligzdās izveidos kontaktu, kas tālāk savienosies ar kontaktiem uz pamatplates.
Jāatceras, ka ligzdām jābūt kvalitatīvām un jāizveido labs un stingrs kontakts starp ligzdu un čipu. Kā arī kontaktiem jābūt notīrītiem, citādi braucot pa bedrēm, var sanākt brīnumi 
Pirmie ECU
Veciem MSA11 vadības blokiem - kā, piemēram, pirmajiem 1.9TDI dzinējiem un benzīna dzinējiem ar elektrisko vadību nāca šādi 32 kontaktu čipi. Attēlā pa labi jau ir uzlodēta ligzda, kurā varēs iespraust jauno čipu.
Šos čipus sauc par DIP čipiem, kam kājas novietotas gar malām uz leju un kas spraužas DIP ligzdās, šādās te:
Parasti oriģinālie čipi jebkuram čipojamajam blokam ir nepārrakstāmi, tādēļ ir jāzina ar kādiem čipiem ir iespējams esošos aizvietot. Attiecīgi - kādi čipi ir saderīgi ar bloku. Šeit paraugā ir divi Winbond 27C010 vienreiz programmējamie čipi ligzdās, ar kuriem ir aizvietoti vecie 27C256 EEPROM čipi. 2x 64KB atmiņas apjoms.
Šiem blokiem visvienkāršākais variants ir 27C010 vienreiz programmējamie čipi. Ja gribas uzstādīt vairākkārt programmējamos, tad uzstādot pāreju var ielikt 29F010 vairākkārt programmējamos FLASH čipus.]
Mazliet jaunāki ECU
Audi vadības blokos pēc aptuveni 1994. gada strauji uzlaboja plašu mikroshēmojumu, tā kvalitāti, un arī čipi palika modernāki un mazāki. Programmējamie čipi pārsvarā bija PLCC ligzdās liekami PLCC standarta čipi, ar kājām visās 4 malās.
Attēlā PLCC32 ligzda ar čipu. Spraugas, kas ligzdai ir pa diagonāli ir paredzētas čipa izņemšanai, vislabāk to darīt ar speciālu rīku, lai nesabojātu čipu.
MSA15, ME3.2
Pirmais daudz maz jēdzīgais dīzeļa ECU, un pirmā daudz maz jēdzīgā benzīna Bosch Motronic vadība.
Attēlā vecais čips jau nomainīts uz AM29F010B čipu iekš PLCC32 ligzdas. Bosch ME3.2
MSA15 blokos nāk tieši tādi pat čipi uz PLCC32 ligzdas, tikai viena vietā - divi. Kā attēlā zemāk:
ME3.8
Nākošais Bosch Motronic vadības bloks ar versiju 3.8.2. Parādīšu procesu, kādā uzlodējam ligzdu.
Iesākumā ar karstā gaisa staciju nolodējam veco čipu. PLCC44. Notīram veco alvu no kontaktiem.
Tālāk uzliekam un nopozicionējam jauno ligzdu. Pielodējam vienu vai divus kontaktus, un tad tik turpinām, kamēr salodēti ir visi 44 
Visu smuki notīram no lodēšanas pastām un šķidrumiem
Ievietojam jauno čipu 27C1024 vai 28C101
Kā kādreiz darīja čiptūneri
Savulaik daudziem čiptūneriem savi faili bija lielā vērtībā un tie par katru cenu nevēlējās, lai konkurenti nočiepj to saturu. Tāda iemesla dēļ, pat blokiem, kuriem nav nepieciešama iejauksānās ar lodēšanu, tikai salodētas dažādas aizsardzības mikroshēmas, kas šifrē čipa saturu, tikai tāda iemesla dēļ, lai to nevarētu nolasīt.
Es taču negribētu, lai man blokā lodē iekšā kaut kādu sūdu, tikai tādēļ, lai cits cilvēks nevarētu nolasīt čipu. Ja tas vispār nav vajadzīgs.
Tās aizsardzības plates izskatās šādi:
Šādus sūdus tad arī lodēja iekšā blokos. Gan pa OBD programmējamos, gan ne. Esmu gana tādus redzējis, gan no Latvijas speciālistiem, gan ārzemju. Šo konkrēto AM29F400BB lieto iekš dažādiem EDC15 un ME7.X blokiem.
Ir arī citas programmatoriskas metodes, kā cits var neļaut nolasīt savu ražojumu. Taču pats smieklīgākais ir tas, ka sastopoties ar šādu brīnumu vienmēr esmu varējis tāpat izzīst gatavo failu. Metožu kā to izdarīt ir daudz. Sorry, čiptūneri!
Kā programmēt čipus?
Es lietoju dažādus programmatorus. Viens no maniem favorītiem ir
XGecu TL866II no autoelectric.cn
Kopā ar programmatoru, man kastītē ir čupiņa dažādu adapteru priekš dažādiem čipiem.
Čipu atbalsts ir diezgan plašs, lai gan ir arī pa kādam, ko šis aparāts neatbalsta. Savukārt cena priekš tā ko šis spēj ir diezgan laba, ap 50€. Labs budžeta programmators, iesaku ar tādu sākt, ja esi tāda meklējumos.
Lūk šāda programma
Vēl viens variants ir UPA USB
Tiesa, tas vairāk paredzēts dažādu radioaparātu atmiņu un procesoru programmēsanai.
Tas arī viss šodienai. Ceru, ka labi lasījās. 
Ja patika, nospied 
, tad būs arī VOL2.
. Tāds gājiens bija mainīts arī savulaik Latvijā vienā kantorī taisīts