Kauč kāds mūsdienu nigrols. Nebija nekādu pazīmju uz salipšanu.
Tā ir, jā. Tapēc man, kā sertificētam musaru jenotam, ir iekrāta kastīte ar labiem oriģinālajiem no visādām mizām kas ir jauktas.
Nu jā, mūsdienu nigrols, tāpat kā buvanols ir pavisam cits un ar oriģinālo nesaistīts produkts.
Mana pieredze ir tāda - ja vien tā nav celtniecības veikala skrūve/uzgrieznis, tad pa lielam vienalga ar ko smērēt, ka tikai vītne ir ar kaut ko aizpildīta un sūdiem nav vietas. Man tādiem mērķiem pa rokai parasti ir Mobil XHP222.
Vobšem, atskrūvējās ar “parasto”, ar izgriezumu, to vismaz varēja nopirkt ātri un bez iespringšanas. Ar niansēm - C5 priekšējie suporti, tā cietā caurule no priekšējā suporta atskrūvējās suporta pusē (un pie tam brīvi), šļaukas pusē nekas nekustējās un beigās aprāvās riņķī. Pēc skata ĻOTI dzīvs OEM uzgrieznis, bet nu… te nu mēs esam. Ja nevajadzētu saglābt šļauku - varētu karsēt, protams, kad vajadzēs šļauku mainīt būs… interesanti. Paveicās arī, ka tas kronšteins, kas to šlauku notur pie suporta atskrūvējās bez sāpēm. Bet, pašlaik problēma ir atrisināta - suporti smuki pārjaukti atlikti vietā bez papildus čakara.
Un tas viss tikai tāpēc, ka trūkst pacietības virzuļa putekleni makarēt vietā, stāvot uz galvas pie mašīnas, gribējās kā normālam cilvēkam, uz galda skrūvspīlēs
Es patiesībā kā reize pamēģināju šādā veidā, bet baigi grūti vienītī noturēt saprātīgu plūsmu (ja par maz, tad nekas virsū tur nemaucas un tikai pļurinās, ja par daudz, tad tā puteklene aizlido nax, beigās uz galda padročījoties ar bakstīkli sanāca un metu mieru. Iespējams, ka uztaisot papildus mazu reduktoru un skrūvējamu savienojumum sanāktu vienkāršāk, bet nu cik man to vajag. Džekiem servisos tas varētu būt aktuāli, jā.
Un, starp citu, čalis tajā video ar bakstīkli to dara nepareizi, puteklene ir izvērta uz otru pusi uz virzuļa, tā virsū neuzies kaut pārsprāgsti.
Jūs pa šrotiem lasot OEM mutturīšus neesat kāds manījis Opipel Astra F ~ 90tie gadi uz jaukšanu?
Vaigi 2 štekerus no viņas
Tuvākajā laikā golfam plānojas pārvākt priekšas bremzes, būs jāpamēģina
Skatoties cik švaki manus benzīnniekus griež dīzeļu starteri, rodas jautājums - a kurā brīdī radās žiglāki dīzeļu starteri - brīdī kad sāka vadības prasīt lielākus apgriezienus?
Ar 1.9TDI ir tā, kā kurā vadības bloka softā. Vienalga kāda paaudze blokam, ir tādi kuriem vajag tos 100-200 apgriezienus, lai startētu, bet ir tādi, kas uzreiz ir gatavi smidzināt un ar sūdīgu starteri pieleks tāpat.
Noņemot to stulbo ierobežojumu to dīzeli var pielaist tik čut atslēgu piesitot.
Audī spidometru devēji cik impulsus uz pusass apgriezienu dod? Vai ātruma signāls ko spidometrs dod ārā sakrīt 1:1 ar devēja signālu, tb spidometrā nenotiek nekāda signāla pārveide?
Man vienkārši ir bijuši golfā divi dīzeļu starteri kas griezuši jūtami lēnāk nekā benzīnnieku starteri - savulaik uz 2.0 man bija 1.6 dīzeļa 020-tās kārbas starteris, un tagad man uz motora, kas no startēšanas viedokļa ir līdzīgs 1.8 karburatorniekam, bija 02A mk3 1.9 TDI starteris - dīzeļa starteris griež lēni, benzīnnieka kā tecila…
Hmm, labs jautājums.
Izejošajam signālam nevajadzētu būt pārveidotam.
Man te vienkārši šad un tad galvā uzplaiksnī ideja iestūķēt golfa spidometrā B3/B4 spidometra pulksteni - fiziski viņš gandrīz der, tam pat var uzlikt golfa spidometra ciparnīcu, vienīgi mazais odometrs nav īsti vietā, protams, viss aizmugurē jātaisa no nulles, tajā skaitā plēve jāaizvieto ar montāžas plati vai makaronu paku - jautajums kas ar impulsu skaitu , respektīvi 1) cik impulsus izdod VW apgriezienu devēji uz apgriezienu 2) es skatos ka 02A kārbā esošais spidometra piedziņas zobrats ir ar jocīgu pārnesuma skaitli - tas ir TUVU 2:1, karoč tas nav 2:1 - protams var gadīties ka vienai no divām spidometru versijām sakrīt ar golfu viss. Es te aizdomājos par to ka ātruma signāls arī āfrikā ir ātruma signāls, tā ka var jau būt ka tur viss sakrīt - es zinu ka DIGIFIZam, kurš bija pirmais fofāgena spidometrs ar devēju, vispār nebija ātruma signāla izejas, un ja mašīnā bija kruīzs vai Gamma 3 maģis, ātruma signālu tiem padeva pa tiešo no kārbas devēja.
Tādiem audi kā jau B6, ātruma signāls ir tāds pats, kāds nāk laukā no ABS devējiem. Attiecīgi ja uzliek kārbu bez devēja, tad var paņemt vadu no ABS viena no priekšas sensoriem. Ja pareizi atceros
Tur konkrētajā situācijā gan varēja pārregulēt panelī - no kurienes ņem signālu.
Par signālu, cik tur ir pulsi, jāpiemet klāt osciloskops un jāsalīdzina.
C4 panelim uz korpusa ir uzlīmēta uzlīme ar koeficientu - ja pareizi atceros, K=8000 vai kaut kas ap to. Skaitītas tiek visas frontes, gan kāpjošās gan krītošās, pie riteņa apkārtmēra ap 2m (laikam, bija sen, kad rēķināju) vajadzētu sanākt 4 pilniem cikliem uz apgriezienu.
B4/B5/C5, man tā domāt, ir tas pats. Tiem, kam ātruma signāls nāk no ABS, tur jau ir cits stāsts - tiem, kam nenāk pa CAN (un tur, protams, ir pavisam cita dzēla), arī var izrādīties pilnīgi cits dalītājs, neesmu mērījis. Kaut kādiem ap 2000o gadu Opeļiem bija 32:1 attiecībā pret ABS gredzenu laikam, tas bija sen, kad ar to čakarējos.
Pirmajiem b6 vel bija devejs kārbā, tapēc arī ir opcija panelī pārslēgt signāla avotu. Tad bija īss brīdis ar ātruma lasīšanu no abs, bet ar analogā signāla izeju no abs bloka, ko izmantoja rns-d, un tālāk tikai pa canbus. Analogā signāla formāts nav mainijies b3-b7.
Kaut ko miglaini atceros, odnako, ka VW šķērseniskajām kārbām devējam bija kaut kāds ĻOTI dīvains zobratu dalītājs, 1.25:1 moš? Kaut kas briesmeklīgi dīvains, katrā ziņā, vismaz tajā brīdī tā likās.
Ir tur briesmīgs, jā. Tātad, infa kas salasīta pa šodienu - audī ir 8 impulsi uz pusass apgriezienu. Fofāgenam ir 4 impulsi uz devēja apgriezienu - es nezinu kāds pārnesuma skaitlis sanāk 020-tajās kārbās, kur to piedzen no sekundārās vārpstas [mk2 laikos, kad bija vairāki diferu garumi pieejami, bija trīs atšķirīgi spidometra trošu zobratiņi, mk3 laikos bija tikai viens diferis un viens zobrats] - 02A, kur devēju piedzen no difera korpusa, ir 22/13 - tuvu nepieciešamajam 2:1, bet tomēr nav. Otrajam golfam nomināli sanāk 950 trses apgriezienu uz kilometru, tātad 3800 impulsi. Šodien ķēros klāt uz galda esošajā bardakā esošam pusotram B3 spidometra pulkstenim, kur savulaik tika sākti eksperimenti šajā sakarā, līdz nokonstatēju ka tam, kam glavanometrs ir vēl iekšā, tam ir salauzta asīte - nejauši izdevās sazīmēt citu B3 spidometru, tam virsū bija arī saglabājušās visas nakļenes, tajā skaitā nakļene kas pasludina 4260 impulsus uz kilometru - tātad, apmēram 10% vairāk nekā iekš mk2 sanāks. Izvilku arī no garāžas bedres tur pasen iekritušu, savulaik eksperimentiem dabūtu C4 A100 paneli un to izārdīju - tam virsū bija nakļene ar 4040 vai kaut kādu tādu ciparu, kā jau sagaidīts. Audī izmantoja UAF2115 mikrenes spidometros, kurām odometra impulsu attiecību gan var mainīt, bet ļoti lielos soļos - viens soļa motoriņa solis uz 32, 64 vai 128 impulsiem; audī gadījumā 128 - no kā izriet ka B3/B4 spidometros sastopošie divu veidu zobrati laikam izriet no nepieciešamības B4/Kupejai dabūt par 5% mazāku attālumu.
Ā, un ir notikusi tik nopietna virzība, jo ironiskā kārtā vakar vakarā golfam novērpās spidometra trose